Petrovi ar gripu. Aleksejs Saļņikovs

Romāns uzrakstīts trešajās personās - izsakās un domā visa Petrovu ģimene - vīrs, sieva, dēls....lai parādītu, ka nekas tur nemainās ir arī Sniegbaltītes stāsts beigās. Petrovs ir automehāniķis, kas brīvajā laikā zīmē komiksus, viņa sieva ir bibliotekāre, kura, šķiet, neieredz cilvēkus. Viņu dēls grāmatas nelasa, jo aizraujas ar videospēlēm. Ģimenes ikdienas rutīnu, tuvojoties gada nogalei, izjauc nejauks gripas vīruss, un ierastā dzīve pārtop savādi izklaidējošā un nedaudz spokainā, Teicams darbs, rakstnieks labi izjūt savu tautu....lasot var smieties, šausmināties un pretīgi noskurināties, bet tādi jau viņi ir...mīlēt gan tur nav par ko, ja nu vienīgi saprast un atzīt, ka šis tas arī mums pielipis. Iespējams, šī romāna svarīgākais mērķis ir atgādināt lasītājiem par skeletiem viņu pašu skapī, it īpaši – kautrīgajiem un tiem, kuri īsti nevēlas atzīt, ka viņiem tādi ir. Tas ir romāns ironijas un agresīva humora cienītājiem, kas nebaidās no gripas izraisītā haosa lēmumos, novērtējot autsaiderīgu un neparastu darbu, kas ne tikai aizraus līdzi piedzīvojumā, bet arī pārsteigs aizkulišu dziļumā.