Divdesmitā gadsimta sapņu vēsture. Pēters Hēgs

Pētera Hēga romāns “Divdesmitā gadsimta sapņu vēsture” ir vērienīga ģimenes sāga ar maģiskā reālisma iekrāsu, kas šķērso gadsimtus. Stāsts sākas 1520. gadā Merkhojas muižā un seko savstarpēji saistītu varoņu dzimtai, kuras paaudzes atkal un atkal mēģina iekļauties mainīgas sabiedrības rāmjos. Realitāte un ilūzijas savijās: varoņi dzenas pēc statusa, bagātības un piepildījuma, reizēm apmaldoties starp sapņiem par to, kā būtu jādzīvo, un dzīves skarbo faktu pretestību. Hēgs ar skandināviskai prozai raksturīgu vēsumu un poētisku vērienu rāda, kā sapņi veido laikmetu – un kā laikmets deformē sapņus. Romāns ir iztēles pilns atskats uz divdesmito gadsimtu, kas sakņojas agrākos laikos un aizsniedzas līdz mūsdienām, atklājot cilvēku tieksmi pēc identitātes, tuvības un piederības. Žurnāliste Ingamaja Beko anotācijā norāda - Dižs romāns, aizraujošs stāstījums, ko sarakstījis daiļliteratūras Aladins, kurš, ne brīdi nezaudēdams dūšu, citu pēc citas uzbur ilūzijas. Jo runa ir par ilūzijām. Visi šie priekšstati un sapņi – individuālie un kolektīvie – virza cilvēci uz priekšu divdesmitā gadsimta traģikomiskajā vēsturē.