Astoņi kalni. Paolo Konjetri

Grāmata dvēseles siltumam. Smalks, dziļš un līdz sāpēm uzrunājošs stāsts, kas, šķiet, domāts jo īpaši tiem, kuri kaut reizi ir ilgojušies pēc kalniem. Reti nākas lasīt tik precīzu atainojumu emocijām, kuras rada šie akmeņainie augstumi, bet vienlaikus šis ir arī stāsts par to, cik dziļi un patiesi cilvēki spēj mīlēt cits citu.Tas ir stāsts par vienu ļoti mazu, necilu klanu ciematu un to, cik dziļi to var izjust, iemīlēt, sadzīvot - par kalniem, kalniešiem un stereotipiski itāļiem galīgi neraksturīgu dzīves izjūtu - noslēgtību, vienpatību, nesaprašanos, nostaļģiju, pat nolemtību. Autors filozofē un risina vairākus būtiskus mūsdienu pasaules un cilvēka dziļākās būtības jautājumus.  Grāmata kalnos kāpšanu alegoriski attēlo kā sevis paša un dzīves izzināšanas ceļu, kas nebūt nav vienkāršs un viegls.  Cik kalnos cilvēkam ir jāuzkāpj, lai to izzinātu – astoņos vai vienā?