Grāmata par nonullēšanos. Raimonds Platacis

Tu atklāj grāmatas, meklē kādus jaunus sižetus, negaidītus pavērsienus un atziņas. Un jo vairāk lasi, saproti, ka tās īstās pērles tik bieži vien negadās, jā interesanti, bieži tā brīža garastāvoklis liek paņemt to vai citu grāmatu, kaut kāds iekšējs miers vai šī brīža nemiers liek meklēt, vai atkal satikt to vai tos, kas sniedza tev mierinājumu, aicinājumu vai skaidrojumu. Šī grāmata mani uzrunāju, nevis uzrunāju, bet skatītījos uz to ar neizpratni - kur ir grāmatas nosaukums, kur autors, vai tiešām viņa atrodas īstajā vietā, tas ir grāmatu plauktā, drīzāk, tas ir blociņš, kas nejauši šeit ieklīdis. Ir tie brīži dzīvē un nāk jau tā saprašana, nu neiet kaut kā, kaut kas buksē, zudusi mana komforta zonā, mīcos kaut kā uz vietas un vajadzīgi steidzīgi risinājumus. Es nezinu, cik ilgs laiks autoram pagājis, lai saprastu, ka laiks pienācis fundamentāli pārkārtotot savu dzīvi un visu sākt no nulles un ietu to savu, kā autors pats saka, sirdsceļu. Un šis gadījums, kad jūsu priekšā ir autora bloks, kur viņš konkrēti un koncentrēti parāda un atsijā tās lietas un situācijas, visas uzkrātās pieredzes, kas traucēja veltīt savu dzīvi tam, kas pašam autoram patiešām ir būtisks. Bezgalīgi interesanta un savādāka grāmata.