Gaisa Dārzs. Ians Renkins

“Viņš varēja vākt tiesai nepieciešamos pierādījumus, uzklausīt cilvēku domas. Viņš varēja izsvērt vainu un ciešanas. Tā viņš saplūda ar notikušo, kļuva par daļu no tā. Lūk, kas Rēbusu saistīja! Viņu interesēja cilvēki, fascinēja to stāsti. Kļūstot par daļu no viņu dzīves, viņš varēja nedomāt par savējo”

Detektīvs Rēbuss nav nekāds izcili pozitīvais tēls – drīzāk padrūms, nedraudzīgs tips, šķirtenis ar lielu emocionālo problēmu nastu, kas romāna gaitā izrādās posttraumatiskā stresa sekas. Tāds detektīvs ar viskija aromātu. Romānā “Gaisa dārzs” Rēbuss vij sarežģītus tīklus, lai tiktu uz pēdām kādām īpaši nekrietnām Edinburgas gangsteru bandām. Un, kā jau pēc nerakstīta, bet ievērota sižeta likuma – romāna atrisinājums nāk pavisam negaidīts.