Šis stāsts. Alesandro Bariko
"Pirms daudziem gadiem kādā miglainā naktī iedams līdzās savam tēvam, es biju atklājis, kāds ir vienīgais patiesais ceļš - tas, kurš aizved līdz lietu sirdij un līdz laika telpai.”
Un atkal izdevniecība Atēna.. Pilnīga uzticība un brīnuma gaidas. Atēna arī šoreiz nepievīla. Kas šajā grāmatā ir tik īpašs, kas aizrauj un liek aizmirst laiku. Kaut kur lasīts – Visvairāk mēs mīlam grāmatas, kas atklāj mūsu domas, kuras paši nespējam noformulēt. Tik labs teikums! Lasot šo grāmatu liekas ka autors tik saprotami un viegli stāsta šo stāstu, bet patiesībā tas taču nav tik vienkārši. Jo tā izvēlēti vārdi, tā savīti teikumi, tik pārsteidzošas domas. Šis teksts, kas burtiski ieslīd smadzenēs un saprotam lūk tāda ir tā dzīve, kā būt taisni "spēj vienīgi ceļi, bet dzīvē nekas tāds nav iespējams", un autors mūs pārliecinās par to, cik līkumota ir dzīve un ka mūs "aprīs pašu soļi”. Un autors ar galvenā varoņa Ultimo acīm, vienmēr izbrīna pilnām, mums parādīs kā aizsteidzas vēsture: no XX gadsimta sākuma līdz sešdesmitjiem gadiem, bet fonā visam ir sapnis, kas — tāpat kā ātrums, mehānikas brīnumi un modernās pārmaiņas — uzskatāms par metaforu cilvēku sapnim par savu robežu pārvarēšanu, lai dotos pretī nezināmajam un neparedzamajam.