Sieviete baltā. Viljams Vilkijs Kolinss
“Es tūdaļ cirtos apkārt, sažņaudzis pirkstos spieķa rokturi. Platā, baltā lielceļa vidū kā no zemes izlīdusi vai no debesīm nokritusi stāvēja vientuļa sieviete, no galvas līdz kājām tērpusies baltā; kad es pagriezos, viņa vērās manī ar mēmu jautājumu, pacēlusi roku pret tumšo nakts plīvuru virs Londonas.”
Šis romāns savā ziņā ir sensācija, tiek uzskatīts, ka tas ir viens no pasaulē pirmajiem detektīvstāstiem, jo iznācis 1860.gadā. Un lasot, ne mirkli nav šaubu, ka tas ir ļoti mūsdienīgs, spraigs, viegli lasās, raits valodas plūdums. Tas ir ne tikai labs detektīvstāsts, bet te ir gan vesels žanru apvienojums: melodrāma, detalizēts vēstījums par attiecīgo laikmetu, morāli un, neapšaubāmi, papildināts šis viss ir ar gotiskā romāna elementiem. Volters Hārtraits, divdesmit astoņus gadus vecs zīmēšanas skolotājs, satiek sievieti, kas ģērbusies viscaur baltā. Viņu ieinteresē tās noslēpumainais raksturs, bet viņš pat nenojauš, kā pēc šīs tikšanās mainīsies viņa dzīve. Kādēļ cilvēki baidās no šīs sievietes? Un kādēļ daži pat izvairās pieminēt viņas vārdu?