Nevainības laikmets. Edīte Vortone
“Žēl tikai, ka šī viņas pateicība likuma un sabiedrības acīs padarījusi Olenskas kundzi līdzvērtīgu viņas pretīgajam vīram. Ārčers bija licis viņai to saprast, jo tā rīkoties bija viņas pienākums. Viņš bija licis grāfienei saprast arī to, ka vientiesīgā, laipnā Ņujorka, uz kuras salīdzinoši lielāko žēlsirdību viņa acīmredzami bija cerējusi, bija tieši tā vieta, kur Olenska kundze vismazāk varēja cerēt uz piedošanu.”
Šis ir stāsts par 19.gs. Ņujorkas aristokrātiskās sabiedrības tikumiem un liekulīgo morāli. Bezrūpīgs dzīvesveids, kurā šķietami atliek laika tikai lielajām un mazajām emocionālajām drāmām un vētrām. Skaisti, sarežģīti, smalki tērpi un interjers. Un tādas pašas manieres – perfektas un niansētas savā bezjēdzībā. Pie šīs pasaules pieder arī romāna galvenais varonis Ņūlends Ārčers, kurš ir saderinājies ar savas kārtas meiteni, skaisto Meju, un kuru viņš ir apņēmies mācīt un izveidot par tādu sievieti, ar kuru būtu interesanti veidot laulības dzīvi. Apņemšanos izjauc Mejas māsīcas Elenas atgriešanās Ņujorkā, kura pametusi Eiropā savu tirānu vīru.